Pēdējās koku lapas, virpuļojot, pamazām nolaižas uz salnas pārklāto zemi...rītos aizsalušie mašīnu logi - mums jau vēstī par aukstā laika iestāšanos, ko mēs mēdzam dēvēt par ziemas sezonu. Tas ir pēdējais laiks, kad sākt domāt par siltām kājām un mitekli. Siltā kamīnu un dabīgā koku smaržas sezona ir sākusies, tāpēc mēs piedāvajam Jums uzzināt, kāda malka būtu vislabākā, visatbilstošākā Jūsu vajadzībām. Rakstā pastāstīsim par Latvijā augošo koku sugu kamīnmalku īpašībām un to pielietojumu.
Izvēloties kamīnmalku, ir jāatceras, ka katrai malkas sugai piemīt savas degšanas īpašības, kā arī to pielietojums var atšķirties - ne visas malku sugas būs pielietojamas kamīnam iekštelpās vai maizes krāsns efektīvai apsildīšanai.
Oša kamīnmalka
Pavisam osim ir 16 dažādas sugas, taču izplatītākās un pazīstamākās - baltā un zaļā oša sugas. Baltais osis var izaugt 21 - 24 m, un parasti aug tādās vietās, kur ir bagātīga, mitra augsne. To vairāk ir iecienījuši galdnieki, savas izturības un elastīguma īpašību dēļ. Toties zaļais osis vidēji izaug 21 m, un var nodzīvot līdz pat 100 gadiem, taču parasti tie sasniedz 30 - 50 gadus. Tam piemīt līdzīgas īpašības kā baltās sugas osim, taču to vairāk izmanto dekoratīviem nolūkiem.
Ja jūs uzdotu jautājumu, vai oša kamīnmalka ir lieliska ziemas apkures periodam? Atbilde vienozīmīgi būtu - jā! Osis pats par sevi ir cietkoks, tāpēc oša kamīnmalka ir ļoti populāra, jo tā nodrošina ilglaicīgu, vienmērīgi lielu siltumenerģiju. Oša kamīnmalka ir draudzīga ikdienas lietošanā, jo tā maz sprakšķ, pilnībā izdeg un aiz sevis atstāj maz pelnus, kas nodrošina vieglāku kamīna tīrīšanu. Jāmin, ka izžāvēta oša kamīnmalka degs visefektīvāk. To var izmantot kamīnos, krāsnīs un ugunskuros, jo tā ilgi un silti degs.
Bērza kamīnmalka
Bērzs visizteiktāk izceļas ar savu dalmācietim raksturīgo mizu, taču, runājot par bērza kamīnmalku, savā kvalitātē tā var variēt, jo tā mainās atkarībā no bērza sugas. Bērzam, tāpat kā citām koku šķirnēm, ir visādas sugas, kurām raksturīgas savas īpašības. Visspilgtāk ir nepieciešams izcelt tumšo, dzelteno un balto bērzu sugas, kuras aug arī Latvijā.
Tieši tumšā bērzu suga skaitās visvērtīgākā, jo tā sastāv no ļoti blīvām šķiedrām, kas nodrošina lielu siltumenerģiju un ilgstošu degšanas periodu. Papildus tam, degšanas laikā, tā izdala patīkami saldenu aromātu, kas piepildīs visu mājokli.
Dzeltenā bērzu suga tālu neatpaliek no tumšās bērzu sugas, tā tāpat skaitās cieta, izturīga un blīva, taču tā nodrošina nedaudz mazāku siltumenerģiju. Dzeltenais bērzs savukārt, aizdedzināts, smaržos pēc ziemcietes jeb grauduzālēm.
Raksturojot balto bērza sugu jeb papīrbērza sugu, tā īpaši ir jāizceļ ar savu neparasto mizu. Tā ir mitrumizturīga, un tiek izmantota vigvamos, kanoe laivās, bļodās u.c. Salīdzinot ar abām iepriekš minētajām sugām, baltais bērzs nebūs tik blīvs, izturīgs, tāpēc no visām trim sugām, tas nodrošinās vismazāko siltumenerģiju.
Visā visumā, ar bērza kamīnmalku var nodrošināt pietiekami lielu siltumenerģiju, lai kārtīgi apsildītu savu mājokli. Lai iegūtu maksimālāko labumu no bērza kamīnmalkas, to ir nepieciešams pareizi sagatavot lietošanai. Bērza žāvēšanas process ir ilgstošs, tāpēc visefektīvāk tā izžūs, esot sadalīta īsās pagalēs. To nedrīkst uzglabāt mitrā vieta un ir ieteicams apklāt.
Ozola kamīnmalka
Ozola sugas sastāv aptuveni no 600 dažādām koku šķirnēm. Tā mūža garums var sasniegt pat 500 gadus, un garumā tas var izaugt līdz 35 metriem. Savus augļus - zīles - ozols sāk ražot, kad sasniedzis 20 gadus. Interesanti gan ir tas, ka no daudzajām zīlēm, ko ozols saražo, tika viena no 10 000 kļūst par jaunu ozolu. Latvijā savvaļā ozolu sugu pārstāv Parastā ozola suga. Tas ir latviešu nacionālais koks, kas simbolizē vīrišķību un spēku.
Ozolkoka kamīnmalka ir blīva un smagnēja, un tā degs ilgi un nodrošinās lielisku siltumenerģiju.
Alkšņa kamīnmalka
Alksnis ir deciduāls cietkoks, kas nāk no bērzu dzimtas. Pasaulē alkšņa vislielākie un masīvākie sugas pārstāvji ir sarkanais un melnais alksnis ( jeb melnalksnis). Sarkanais alksnis ir izplatīts Ziemeļamerikā, bet melnais - Eiropā. Latvijā ir sastopamas divas alkšņa sugas - melnalksnis un baltalksnis.
Baltalksnis var sasniegt 25 metru augstumu, tā mūža ilgums 50 – 60 gadi. Baltalkšņa miza ir gaiši pelēka un gluda gan jauniem, gan vecākiem kokiem. Baltalksnis mīl sauli un aug īpaši trūdvielām bagātās un kaļķainās augsnēs.
Melnalksnis ir daudz lielāks, tas var sasniegt 35 metru augstumu, un tā mūža ilgums – 100 gadi. Melnalkšņa miza ir tieši pretēja baltalkšņa mizai, tā ir tumšbrūna un rievaina. Melnalksnis aug mitrās, dumbrainās vietās, kuras pavasarī applūst, un kur citas sugas nespēj augt.
Runājot par alkšņa kamīnmalku, tā nebūs tik blīva kā iepriekš minētās kamīnmalkas, jo tā koksne ir mīksta, taču savu pienākumu tā izpilda. Tā izdegs salīdzinoši ātri, bet mirklī, kad deg, izdala lielu, intensīvu siltumenerģiju. Alkšņa kamīnmalku ir svarīgi lietot sausu, jo mitra tā ļoti dūmo un atstāj lielu pelnu kaudzi. Visefektīvāk to ir izmantot kamīna vajadzībām un pavasara pārgājiena ugunskuros.
Izmantotie avoti:
Raksts: Ash - the best wood to grow for firewood (links: https://permies.com/t/4892/Ash-wood-grow-firewood)
Raksts: What firewood types I should use? (links: http://www.firewood-for-life.com/firewood-types.html)
Raksts: Alksnis - baltais un melnais (links: http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167343-alksnis_baltais_un_melnais)
Rakts: Parastais ozols (links: http://krimunusakumskola.lv/f/uploads/Plants-of-Latvia.pdf)